"Cik tas tomēr ir stulbi, stulbi, stulbi!!",nodomā, kad pār ķermeni skrien nepatīkamas un aukstas tirpas. Neko vairs nevar glābt. Vārdi it kā izkaisīti, tomēr nepazūd, tāpat ar iespaidiem, redzēto, sajusto...
Jāsak strādāt - turpināt celt. Ko? Mūri. Un pie tam milzīgu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru