Bet es jau nekad neesmu viens. Man ir mans ceļš zem kājām. Un manas domas. Un kāda veca sieva, kas man vienmēr stāv blakām. Vismaz tuvumā. Viņa ir ietinusies pelēkā seģenē, raugās zemē un klusē.Viņas acis ir mirušas. Viņa nesaka ne vārda. Tikai stāv un klusē.
Vai tad jūs nezināt, kas viņa tāda ir?
Nē, jūs nezināt. Kā gan lai jūs to varētu zināt.
Šī vecā sieva. Tā ir mana vientulība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru